Uz 2. lappusi – Toksikoloģisko datu prasību izpilde

Saskaņā ar REACH regulas kontekstu toksikoloģiskā informācija ir nepieciešama īpašiem mērķiem - klasificēšanai un marķēšanai, kā arī vielas statusa noteikšanai - vai tā ir noturīga, bioakumulatīva un toksiska (PBT) viela, ķīmiskās drošības novērtējumam (CSA) un pārskatam (CSR) un, lai izvērtētu vajadzību, vai nepieciešami riska pārvaldības pasākumi. Toksikoloģiskā informācija, kas jāiesniedz reģistrācijas un vielu novērtēšanas mērķiem ir konkretizēta REACH regulas VI līdz XI pielikumā. Pārskats sniegts informācijas prasībās reģistrācijai. Sīkāka informācija par ietekmi uz veselību, kas jāizvērtē reģistrētājiem, ir sniegta zemāk.

Izvērtētā ietekme uz veselību

Ādas un acu kairinājums/korozija un elpošanas ceļu kairinājums

Kairinājumam un korozijai ir vietēja ietekme, t.i., izmaiņas notiek vielas pirmās saskares vietā ar ādu, acīm vai gļotādu, piemēram, elpošanas ceļos. Kodīgas vielas var iznīcināt dzīvus audus, ar ko tās saskaras pēc vienas iedarbības reizes. Kairinošas vielas ir vielas, kas nav kodīgas un kas pēc vienas iedarbības reizes, tieši saskaroties ar minētajiem audiem, var izraisīt iekaisumu. Vielas, kam ir kairinoša ietekme tikai pēc atkārtotas iedarbības, nav klasificējamas kā kairinošas. Ādas un/vai acu kairinājums nozīmē pilnībā atgriezenisku izmaiņu izraisīšanu pēc vielas lietošanas (acu kairinājuma gadījumā saskare notiek ar acs priekšējo virsmu). Kodīgas vielas rada neatgriezeniskas sekas, piemēram, virsādas nekrozi līdz ādai, acu audu bojājumus vai redzes pavājināšanos. Ķimikālijas, kas klasificētas kā kairinošas elpošanas ceļiem, var izraisīt kairinājumus, kas līdzīgi ādas vai acu kairinājumiem. Tās var izraisīt arī citu toksisku ietekmi, kas saistīta ar iedarbību uz veģetatīvo nervu sistēmu un rada reflektoriskas reakcijas (šķavas, klepu, respiratorus simptomus). Šī ietekme ir atgriezeniska. Elpošanas ceļu kairinājumu testēšana saskaņā ar REACH regulu nav noteikta, jo nav izveidotas apstiprinātas pamatnostādnes. Tomēr jāņem vērā esošie un pieejamie dati, kas sniedz pierādījumus par iespējamu elpošanas ceļu kairinājumu, ko viela var izraisīt.

Ādas un elpošanas sensibilizācija

Sensibilizators ir viela, kas var izraisīt alerģisku reakciju jūtīgiem indivīdiem. Alerģiska reakcija rodas, ja iepriekšējā iedarbība ir radījusi imunitātes izstrādāšanos pret vielu (t.i., sensibilizācijas solis). Ietekme rodas vēlākas saskares gadījumā: alerģisks kontaktdermatīts, alerģiskas iesnas, astma u.c. Saskaņā ar REACH regulu elpošanas sensibilizācijai nav informācijas prasības. Tomēr elpošanas sensibilizatoriem Regulas (EK) Nr.1272/2008 36. pantā ir paredzēta saskaņota klasifikācija un marķējums.

Akūts toksiskums

Akūts toksiskums ir nelabvēlīga ietekme, kas rodas no vielas vienas iedarbības reizes vai pēc vairākām iedarbības reizēm 24 stundu laikā. Iedarbības ceļi var būt caur muti, caur ādu vai ieelpošanu. Ķimikālijas akūta toksiskā potenciāla novērtēšana ir nepieciešama, lai noteiktu nelabvēlīgo ietekmi uz veselību, kas var rasties pēc nejaušas vai apzinātas īstermiņa iedarbības: toksiskās ietekmes veidi, to sākums, ilgums un smaguma pakāpe, reakcijas atkarība no devas un reakcijas atšķirības pēc dzimuma. Zināmie kaitējumi var būt toksiskuma klīniskās pazīmes, ķermeņa svara nedabīga maiņa un/vai orgānu un audu patoloģiskas izmaiņas, kas dažos gadījumos var izraisīt nāvi.

Atkārtotas devas toksiskums

Atkārtotas devas toksiskums rada vispārēju toksisku ietekmi, kas rodas vielas atkārtotas ikdienas ietekmes rezultātā, kas ilgst daļu no plānotā mūža ilguma (subakūta vai subhroniska iedarbība) vai lielāko daļu mūža ilguma (hroniska iedarbība).
Šī vispārējā toksiskā ietekme var būt ietekme uz ķermeņa svaru un/vai ķermeņa svara pieaugumu, absolūto un/vai relatīvo orgānu un audu masu, izmaiņām klīniskajā bioķīmijā, urīna analīzē un/vai asins rādītājos, funkcionāli traucējumi nervu sistēmai, kā arī orgāniem un audiem kopumā, kā arī patoloģiskas izmaiņas orgānos un audos pēc to izpētes makroskopiski un mikroskopiski. Neskaitot šo informāciju par iespējamu, vispārēju, nelabvēlīgu toksisku ietekmi, pētījumos par atkārtotas devas toksiskumu iegūta arī cita informācija, piemēram, toksiskums reproduktīvai sistēmai vai kanceroģenēze, vai var atklāt īpašas toksiskuma izpausmes, piemēram, neirotoksiskums, imūntoksiskums, endokrīna ietekme u.c.
Atkārtotas devas toksiskuma novērtēšanas mērķi nosaka:

• vai vielas atkārtota iedarbība uz cilvēkiem ir saistīta ar nelabvēlīgu, toksisku ietekmi; šie pētījumi ar cilvēkiem, iespējams, var atklāt cilvēku grupas, kas ir jūtīgākas;
• vai vielas atkārtota ievadīšana izmēģinājumu dzīvniekiem izraisa nelabvēlīgu toksisku ietekmi; ietekmi, kas var liecināt par iespējamu nelabvēlīgu ietekmi uz cilvēku veselību;
• mērķa orgānus, iespējamo kumulatīvo ietekmi un nelabvēlīgas toksiskas ietekmes atgriezeniskumu;
• reakcijas atkarību no devas un robežlielumus nelabvēlīgai toksiskai ietekmei, kas novērota pētījumos par atkārtotas devas toksiskumu;

Toksiskums reproduktīvai funkcijai

Toksiskums reproduktīvai funkcijai nepārprotami vieš lielas bažas, jo cilvēku sugas turpinājums ir atkarīgs no reproduktīvā cikla saglabāšanas. To raksturo vairāki atšķirīgi faktori, piemēram, vīriešu un sieviešu reproduktīvo funkciju vai spēju (auglības) pavājināšanās, nepārmantojamas, kaitīgas ietekmes uz pēcnācējiem rašanās (attīstības toksiskums) un ietekme uz laktāciju, vai laktācijas ietekme.
Toksiskuma reproduktīvai funkcijai novērtēšana nepieciešama, lai noteiktu:

• vai attiecīgās vielas iedarbība uz cilvēkiem ir saistīta ar toksiskumu reproduktīvai funkcijai;
• vai, pamatojoties uz informāciju, kas nav saistīta ar cilvēku datiem, iespējams paredzēt, vai viela izraisīs toksiskumu reproduktīvai funkcijai cilvēkiem;
• vai grūtniece potenciāli ir jūtīgāka pret vispārēju toksiskumu;
• reakcijas atkarība no devas saistībā ar nelabvēlīgu ietekmi uz reproduktīvo funkciju.

Mutagēnums un kanceroģenēze

Mutagēnums ir pastāvīgu, pārmantojamu izmaiņu rašanās šūnu vai organismu ģenētiskā materiāla daudzumā vai struktūrā. Šīs izmaiņas var rasties vienā gēnā vai gēnu segmentā, gēnu vai hromosomu blokā.
Šūnu ģenētiskā materiāla izmaiņas var rasties spontāni vai jonizējoša vai ultravioleta starojuma, vai genotoksisku vielu iedarbības rezultātā. Principā mutagēnu vielu iedarbība uz cilvēkiem var izraisīt palielinātu mutāciju daudzumu nekā normālos apstākļos. Ja mutācijas rodas vecāku dīgļšūnās (reproduktīvās šūnās), var izraisīt no vecākiem, kas pakļauti mutagēnu vielu iedarbībai, mantotu bojājumu pēcnācējam un, iespējams, arī nākamajām paaudzēm. Mutācijas somatiskajās šūnās (šūnās, kas nav reproduktīvās šūnas) var būt nāvējošas vai tās var nodot meitas šūnām, kam ir kaitīgas sekas skartajam organismam. Ilgtermiņa pētījumos ar dzīvniekiem nav vērā ņemamu pierādījumu pozitīvai attiecībai starp vielu mutagēnumu in vivo un to kanceroģenēzi. Mutagēnuma pētījumu mērķi ir novērtēt vielu potenciālu radīt ietekmi, kas var izraisīt mantojamus bojājumus cilvēkiem vai izraisīt vēzi.

Ķimikālijas ir klasificētas kā kancerogēnas, ja tās rada audzējus, palielina audzēju sastopamību un/vai ļaundabīgumu vai saīsina audzēju parādīšanās laiku. Kancerogēnas ķimikālijas pieņemts iedalīt divās kategorijās atbilstoši paredzētajam ietekmes veidam. Ietekmes veidi, kas nav genotoksiski, ir epiģenētiskas izmaiņas, t.i., ietekme, kas neveicina DNS izmaiņas, taču var ietekmēt gēnu izpausmi, mainītu šūnu saziņu vai citus faktorus kancerogēnā procesā. Ķimikāliju kancerogēnuma izpētes mērķis ir noteikt iespējamos cilvēku kancerogēnus, to ietekmes veidu(-s) un potenciālu.
Tiklīdz ķimikālijas ir atzītas par kancerogēnām, nepieciešams izskaidrot galveno ietekmes veidu, t.i., vai ķimikālija ir tieši genotoksiska, vai tā nav. Genotoksiskiem kancerogēniem ir noteikts, neskaitot izņēmumus, ka nepastāv izšķirami robežlielumi un ka jebkura ietekme ir riskanta. Kancerogēniem, kas nav genotoksiski, noteikts, ka pastāv robežlielumi bez ietekmes un tie ir izšķirami. Parasti nav pieejami pētījumi ar cilvēkiem, kas izšķirtu abus minētos ietekmes veidus; un patiesībā secinājumi ir atkarīgi no mutagēnuma testiem un citiem mehānistiskiem pētījumiem. Turklāt arī pētījumi ar dzīvniekiem var sniegt informāciju par galveno kancerogēnas ietekmes veidu.
Vēža risks un iedarbības veids var būt ļoti atkarīgs no iedarbības apstākļiem, piemēram, iedarbības pa to pašu ceļu. Tādēļ ir jāizvērtē visi atbilstošas ietekmes dati un informācija par iedarbības apstākļiem uz cilvēkiem.

Toksikokinētika

Toksiskuma izpausme, kas rodas no vielas iedarbības, ir sekas notikumu ķēdē, kuras rezultātā ir ietekmēti organisma audi, kas saņēmuši kritisku toksikantu tādā daudzumā, kas izraisa nelabvēlīgu ietekmi. Kritiskā toksikanta koncentrācija bioloģiskā mērķa vietā ir atkarīga no absorbcijas, izplatības, metabolisma un ekskrēcijas. Saskaņā ar REACH regulas VIII pielikumu šo procesu novērtēšana, t.i., ziņas par toksikokinētisko uzvedību jāiegūst no atbilstošas pieejamas informācijas. Nav noteikts pienākums iegūt jaunus datus.

Uz 2. lappusi – Toksikoloģisko datu prasību izpilde