REACH regula ir veltīta vienīgi vielām. Lai nodrošinātu pareizu REACH sistēmas darbību, būtiska ir nepārprotama vielas identificēšana.

Vielas, uz ko attiecas REACH

REACH attiecas uz vielu ražošanu, importēšanu, laišanu tirgū un izmantošanu atsevišķi, preparātos (speciāli maisījumi vai risinājumi, kas sastāv no divām vai vairāk vielām) un izstrādājumos.
Uz preparātiem un izstrādājumiem kā tādiem REACH neattiecas. Tāpēc, lai pildītu REACH noteikumus un papildus atsevišķu vielu krājumiem, ražotājiem un importētājiem ir jāuzskaita visas vielas, ko satur izgatavotie vai importētie preparāti un izstrādājumi.

Šī definīcija attiecas uz vairāk nekā tikai ķīmisku savienojumu, ko nosaka viena molekulāra struktūra.
Vielas, uz ko attiecas REACH, parasti ir ķīmisks reakcijas produkts ražošanā un var veidot vairākas izteiktas sastāvdaļas. Vielas, kā noteikts REACH regulā, ietver arī vielas, kas ķīmiski atvasinātas vai izolētas no dabiskā ceļā iegūtiem materiāliem, kuri var veidot vienu elementu vai molekulu (piemēram, tīri metāli vai noteikti minerāli) vai vairākas sastāvdaļas.

Dažas vielas nav iekļautas REACH regulā vai tās daļās (vairāk informācijas sk. tabulā REACH regulas tvērums).

Dažādi vielu veidi

Lai REACH regulā identificētu vielas un dotu tām nosaukumus, vielas ir sadalītas divās lielās grupās:

1. „vielas ar skaidru definējumu”: vielas ar noteiktu kvalitatīvu un kvantitatīvu sastāvu;
2. „UVCB vielas”: vielas, kā sastāvs nav zināms vai ir mainīgs, kas ir kompleksi reakcijas produkti vai bioloģiski materiāli.

Sastāva mainība skaidri definētām vielām tiek noteikta ar augstākajām un zemākajām koncentrācijas galveno sastāvdaļu diapazona robežvērtībām. UVCB vielām mainība ir relatīvi liela un/vai neparedzama.

Kad vielām ar skaidru definējumu ir nepieciešama reģistrācija, ir jānorāda vielas ķīmiskais sastāvs, ķīmiskā identitāte un katras vielas sastāvdaļas saturs. Dažu veidu vielām ar ķīmisko sastāvu vien nepietiek, lai vielu raksturotu, un vielas identifikācijai ir jāpievieno papildu fizikālie parametri par ķīmiskajām struktūrām (piemēram, kristālu morfoloģija).

„UVCB vielu” identifikācijai nepieciešama cita veida informācija papildus tam, kas par to ķīmisko sastāvu ir zināms, jo:

1. sastāvdaļu skaits ir relatīvi liels un/vai
2. sastāvs lielā mērā nav zināms, un/vai
3. sastāva mainība ir relatīvi liela vai slikti paredzama.

Kad UVCB vielai ir nepieciešama reģistrācija, ražotājiem/importētājiem ir jānorāda vielas nosaukums, izcelsmes avots un vissvarīgākie soļi, kas veikti apstrādes laikā. Citas vielas īpašības arī var būt svarīgi identifikācijā.

Noteikumi dažādu vielu nosaukumu došanā ir sniegti diagrammā Vielu identificēšana un nosaukumu došana.

Vienādu vielu identificēšana

Ražotājiem un importētājiem ir jānosaka, vai to attiecīgās vielas var uzskatīt par tām pašām REACH izpratnē. Vienādu vielu identificēšana ir svarīga datu koplietošanai, kas ļauj veikt ierobežotu vielu testēšanu un ir balstīta uz pareizu vielas identificēšanu.

Strukturāli saistītu vielu grupēšana

REACH regulā XI pielikumā noteikta iespēja novērtēt ķimikālijas nevis katru atsevišķi, bet grupējot ķimikālijas kategorijās.
Ķimikāliju kategorija ir grupa ķimikāliju, kuru fizikāli ķīmiskās īpašības un toksiskuma ietekme uz cilvēku veselību un/vai vidi, un/vai izplatība vidē, paredzams, ir līdzīgas vai ir līdzīgas strukturālas līdzības dēļ (vai citas līdzības īpašības dēļ). Kategorijas pieejas izmantošana nozīmēs, ka ir iespējams noteikt īpašības, kas ir kopīgas vismaz dažām kategorijā ietilpstošajām vielām. Šī pieeja arī veido pamatu, lai noteiktu vienas kategorijas iespējamās īpašību tendences.
Tāpēc iespējams attiecināt izmērīto datu lietojumu uz līdzīgām netestētām ķimikālijām. Tāpēc uzticamus vērtējumus, kas ir piemēroti klasificēšanai un marķēšanai un/vai riska novērtēšanai, var izdarīt, neveicot papildu testus.