Pašreiz pasaulē tiek lietotas dažādas klasifikācijas un marķējuma (C&L) sistēmas. Viena un tā pati viela var tikt klasificēta kā "toksiska" Amerikas Savienotajās Valstīs, "bīstama" Eiropas Savienībā un "nekaitīga" Ķīnā. Lai novērstu šīs būtiskās atšķirības un veicinātu cilvēku un vides aizsardzību visās valstīs, Apvienoto Nāciju paspārnē tika nolemts izveidot vienotu, globālu klasifikācijas un marķējuma sistēmu (GHS). Apvienoto Nāciju Ekonomiskā un sociālā padome (UN ECOSOC) oficiāli pieņēma GHS sistēmu 2002. gadā, un tā tika grozīta 2005. un 2007. gadā.
Tās mērķis ir uzlabot drošības informācijas pieejamību personālam, patērētājiem, ātrās palīdzības sniedzējiem, kā arī transportēšanas jomā, nodrošinot saskaņotu marķējumu un, ja nepieciešams, arī saskaņotas drošības datu lapas.

Sistēmas ieviešana ES

GHS sistēma ir starptautisku rekomendāciju kopums. Tādēļ iesaistīšanās tajā notiek izvēles kārtā. Kā jau to ir darījušas daudzas valstis, arī Eiropas Savienība izteikusi vēlmi, lai sistēma būtu obligāta, iekļaujot to Kopienas tiesību aktos.
Tādējādi 2009. gadā ES transporta likumos tika pilnībā iekļauti ar GHS sistēmu saistītie kritēriji. Attiecībā uz ķimikāliju piegādes un izmantošanas jomu - Eiropas Komisija 2008. gada beigās pieņēma tā saukto "CLP" regulu (EK) Nr. 1272/2008 par bīstamo vielu un vielu maisījumu klasifikāciju, marķēšanu un iepakošanu, ar kuru noteiktā laikā tiks aizvietota pašreizējā sistēma.
Šajā regulā ņemti vērā GHS sistēmas klasifikācijas kritēriji un marķēšanas noteikumi, bet tās pamatā ir arī 40 gadu ilgā pieredze, ieviešot dzīvē eksistējošo Kopienas likumdošanu ķimikāliju jomā. Tādējādi pašreizējais aizsardzības līmenis tiek nodrošināts, izmantojot Kopienas bīstamības klases, kas vēl neietver GHS sistēmu, saglabājot dažus pašreizējos klasifikācijas un marķēšanas noteikumus. Turklāt regulā ietvertas visas GHS bīstamības klases, taču nav iekļautas noteiktas kategorijas (bīstamības smaguma pakāpes klases ietvaros), kas nav daļa no pašreizējās likumdošanas. "CLP" regulā iestrādātas dažas bīstamības klases jeb kategorijas, kas nav ietvertas pašreizējos ES ķimikāliju piegādes un izmantošanas likumos, bet kas ir, vai arī būs, iekļautas ES transporta jomas likumos.

Atbilstība REACH

"CLP" regula ietver nepieciešamos REACH regulas grozījumus, un tajā ieviesti attiecīgie REACH regulas noteikumi:

1. pienākums uzņēmumiem pašiem veikt savu vielu un vielu maisījumu klasificēšanu un iesniegt paziņojumus par šīm klasifikācijām;
2. sastādīt saskaņotu vielu sarakstu, ar klasifikāciju Kopienas līmenī;
3. noteikt klasifikācijas un marķēšanas inventāru, kas sastāv no visiem iesniegtajiem paziņojumiem un saskaņotajām klasifikācijām, kas minētas iepriekš;

Tā kā drošības datu lapas ir galvenais komunikācijas instruments REACH regulas ietvaros, tad noteikumi attiecībā uz drošības datu lapām nemainās.

Galvenās izmaiņas, kas ieviestas ar "CLP" regulu

Regulā ievērota GHS sistēmas terminoloģija: termins “viela” saglabāts, bet “preparāts” aizvietots ar “maisījums”; termins “bīstamības kategorija” (“category of danger”) aizvietots ar “bīstamības klase” (“hazard class”). Bīstamības klase norāda uz fizikālā, veselības vai vides apdraudējuma raksturu. Noteiktas bīstamības klases var saturēt sīkāku diferenciāciju, citās var būt iekļautas bīstamības apakškategorijas.
"CLP" regulā noteiktas 28 bīstamības klases: 16 fizikālās bīstamības klases, 10 veselības apdraudējuma klases, viena vides apdraudējuma klase un viena papildu klase vielām, kas apdraud ozona slāni. Klases, kas balstās uz vielu fizikāli ķīmiskajām īpašībām, atšķiras no pašreizējām bīstamības kategorijām. To pamatā ir klases, kas noteiktas starptautiskajos tiesību aktos, bīstamo preču transporta jomā. Tāpēc dažas klases Eiropas iedzīvotājiem nebūs pazīstamas. No otras puses, veselības apdraudējumi ir tādi paši, kā pašreizējā sistēmā, kaut arī tie ir atšķirīgā veidā grupēti un sakārtoti bīstamības klašu ietvaros.

Var atšķirties abu sistēmu klasifikācijas kritēriji, t.i., nosacījumi, pēc kuriem nosaka ķimikālijas piederību noteiktai bīstamības klasei un kategorijai klases ietvaros. Turklāt izmaiņas maisījumu robežvērtībās un aprēķināšanas metodēs, iespējams, novedīs pie lielāka klasificēto ķimikāliju skaita jaunās sistēmas ietvaros.

Saskaņā ar regulu marķējums iekļauj elementus, vairums no kuriem atšķiras no elementiem, ko pašlaik izmanto darbavietās Eiropā. Obligātā informācija ir produkta identifikācijas elementi, piegādātāja identifikācija, apdraudējuma piktogrammas, signāla vārdi, bīstamības apraksti un piesardzības norādes.

Lai uzzinātu vairāk, apskatiet marķējuma elementus fizikālajiem apdraudējumiem, veselības apdraudējumiem un vides apdraudējumiem.

Pāreja no vienas sistēmas uz otru

Regula pārejas perioda laikā paredz pašreizējās un "CLP" sistēmas līdzāspastāvēšanu. No 2010. gada 1. decembra vielu marķējumam būs jābūt noformētam saskaņā ar jauno "CLP" sistēmu, taču joprojām būs nepieciešams drošības datu lapā pieminēt pašreizējās sistēmas klasifikācijas parametrus, līdzās ar jaunajiem. Līdz 2015. gada 1. jūnijam uzņēmumi, kas nodarbojas ar ķimikāliju marķēšanu, vielu maisījumiem drīkst izmantot vienu no abām marķēšanas sistēmām. Izvēloties jauno sistēmu, marķējums jāsagatavo saskaņā ar to, taču datu drošības lapā jāsniedz abu klasifikāciju parametri. Sākot ar 2015. gada 1. jūniju pašreizējās direktīvas būs anulētas un pilnībā aizvietotas ar "CLP" regulu.